Lielas un spožas, pārsegtas ar pulētām kaļķakmens plāksnēm, tā saulē mirdzēja un atstāja grandiozu iespaidu uz tā laika cilvēku, kurš nepavisam nebija pieradis redzēt kaut ko tik lielu. Tas nav mūsdienu cilvēks, kuriem augsti torņi un debesskrāpji ir ikdienišķa parādība, tas nav mūsdienu cilvēks, kurš lielās ar to, ka viņu jau nekas nevar pārsteigt, un būtībā tādējādi lielās ar savu emocionālo trulumu. Tā laika cilvēks vēl nezināja, ka, izrādīt savas emocijas atklāti un neslēpti, jebkurā vietā ir kauna lieta, kā mums to nereti māca mūsu pieklājības normas. Viņš ļāvās efekta iespaidam.
'Pīrmo no piramīdām uzcēla Sahārā par godu faraonam Džoseram. Kur radās tāda ideja celt piramīdu? Faraons Džosers bija 3. dinastijas pārstāvis, bet vēl 2.dinastijas laikā Ēģiptes valstī ieceļoja ļoti daudz viesstrādnieku no senās Divupes teritorijas. No Bābeles torņa zemes. Vai tas nozīmētu, ka viņi atveda piramīdas celšanas māku?—Atcerēsimies, ka senajā Divupē piramīdu sauca par Zikurātu. Tas bija templis un atšķirībā no lielākajām un vairuma piramīdām Ēģiptē bija būvēts ne no akmens, bet gan no neapdedzināta māla ķieģeļiem.
Vai te ir kaut kas kopīgs?
- Jā, arī Ēģiptes piramīdu būvēšanas epopeja aizsākās ar neapdedzināta māla ķieģeļu būvēm, taču tūlīt pat pārgāja uz vietējo materiālu - akmeni, kurš nebija tāds deficīts Ēģiptē kā māls. Tā būtu pirmā līdzība.
- Otrā līdzība būtu nosaukumā. - Gan vārds "zikurāts", gan vārds "piramīda" vietējās valodās nozīmē gandrīz to pašu - "kāpnes uz debesīm" vai "debess un zemes savienojuma vieta".
Būtiskās atšķirības? -
- Senajā Divupē zikurātus būvēja gandrīz visu tās aktīvās vēstures laiku, kurpretī Ēģiptē tās cēla visumā neilgu laikposmu.
- Senajā Divupē zikurāts bija templis, kurpretī Ēģiptē tā bija kapene.
- Senajā Divupē tas bija veltīts dzīvo pasaulei, Ēģiptē - mirušo pasaulei.
-Bet senās Divupes zikurāti, lai arī veltīti dzīvo pasaulei, laika gaitā gāja zudumā - vai nu sabruka, vai tika demontēti un to materiāli izmantoti privātmāju būvniecībā; Ēģiptes piramīdas, lai arī veltītas mirušo,pasaule, izdzīvoja līdz pat mūsdienām.
2. variants.
Paskatīsimies uz kādu citu leģendu, kura saistās ar piramīdu celšanu un to izmantošanu. Parasti to sauc par okulto vēsturi.
Pēc šiem stāstiem un dokumentiem piramīdu celšanas aizsākumi ir saistāmi ar pārbēdzējiem no katastrofā bojā gājušās Atlantldas. Ir runas par to, ka Atlantīdas centrā arī ir atradusies piramīda, kuru mēģināja atjaunot jaunajā dzīves vietā - Ēģiptē.
Tādējādi tā iesākumā nav bijusi kapene, bet gan templis un celts par godu dievam Ozīrisam. Taču laika gaitā, kad Ozlrisa tempļa draudze sarukusi vai pat vispār beigusi pastāvēt, templis palicis tukšs un to saukuši par Ozlrisa kapu. Vēl pēc kāda laika, kad Ozīrisam ierādīti jauni "apartamenti", piramīdai tika noņemts vārds 'Ozīrisa' un palika tikai vārds 'kaps'. Tā tapa piramīda kā kapene.
Taču šajā stāstā piramīdai bija arī simboliska nozīme, un, lai to saprastu, vispirms ir jāpiemin kāds mīts par Ozīrisu un viņa sievu Izīdu.
Dzīvoja reiz auglības un veģetācijas dievs Ozīriss. Viņam bija skaista un mīloša sieva vārdā Izīda. Taču Ozlrisa brālis -tuksneša valdnieks Sets bija greizsirdīgs uz Ozīrisu, jo arī viņam patika skaistā Izīda. Sets meklēja iespēju nogalināt savu brāli, lai iegūtu sev Izīdas mīlestību, un reiz kādās viesībās Setam izdevās iemānīt Ozīrisu sarkofāgā, to aiznaglot un ielaist Nīlas upes ūdeņos.
Ozīriss mira, un viņa sieva, skumju pilna, cienīgi apglabāja savu bojāgājušo vīru. Tas vēl vairāk saniknoja Setu. Viņš atraka Ozīrisa kapu, izņēma mirušo ķermeni, sakapāja to daudzos gabaliņos un izsēja pa visu pasauli Bet arī šoreiz Izīda devās sava mirušā vīrā meklējumos. Slepšus no Seta viņa uzlasīja pasaulē izklīdinātos Ozīrisa gabaliņus un tos vēlreiz visus vienkopus apglabāja- Taču notika brīnums, un Izīda, pārliekusies pār Ozīrisa ķermeni, ieņēma no viņa bērnu. Drīz arī piedzima
viņu abu dēls Hors, kuram par dzīves uzdevumu kļuva atriebt sava tēva. nāvi. To viņš arī izdarīja. Pēc uzvaras pār Setu Ozīriss tika uzcelts no mirušajiem, taču viņš palika mirušo valstībā par tās pārvaldnieku, bet uz zemes viņa darbu turpināja Hors. Dievs bija augšāmcēlies no mirušajiem un zemei tika atdota dzīvība.
Mazai piebildei-
Šajā gadījumā iegaumēsim, ka gadsimtu gaitā šis stāstiņš ir ieguvis daudz korekciju. Īpaši daudz to ir ekspluatējušas okultās mācības. Tamdēļ piebildīsim - ne visi šodien šo interpretāciju atzīst par vēsturiski patiesu. Kādēļ tad to pieminam? Atbildot teiksim tā - mūs interesē ne tikai tas, kas reiz bija Ēģiptē, bet gan tas, kas no tā ir izaudzis un tiek uzturēts pie dzīvības vēl šodien. Mums interesē tas, kas ir izdzīvojis. Pēctecība.
Par ko tad īsti runā šī leģenda? Par romantisku mīlētāju pāri? Par to, ka uzticība mīlestībai var darīt brīnumus un pat uzcelt no mirušajiem? Lai uz to atbildētu, ir jāsaprot vai vienkārši jāzin šī mīta simboli. - Ozīriss šajā stāstā simbolizēja cilvēka dvēseli.
Sets - skarbo zemes (- zemisko) pasauli. Sarkofags - cilvēka ķermeni (starp citu - ēģiptiešu valodā sarkofāgs - SOROS).
Un tādējādi tika stāstīts par to, kā brīvā cilvēka dvēsele tiek iemānīta cilvēka ķermenī un viņa tur atrodas kā kapā, līdz talkā nāk Izīda.
Izīda simbolizēja mīlestību vai patieso gudrību.
Hors - cilvēka garu, garīgo būtni.
Kas īsti notika tālāk? - Bet tālāk cilvēka dvēsele, sastapusies ar mīlestību, varēja radīt savu bērniņu - cilvēka garu, garīgo būtni, kurš tad arī spēs uzvarēt visu šīs pasaules ļaunumu, darīt brīnumus un dzīvot mūžīgi.
Jā, pēc šiem priekšstatiem cilvēks, līdzīgi kā arī seno latviešu priekšstatos pēc dievturu domām, cilvēks sastāv no trim daļām. Ēģiptieši teica, ka cilvēkam ir viņa fiziskais ķermenis San, ir dvēsele, kuru sauca Kā, un ir dvēsele, kuru sauca Bā.
Latviešu mitoloģijā tam atbilst priekšstats par to, ka cilvēkam ir fiziskais augums - viņa ķermenis, ir velis un ir dvēsele.
Okultajos stāstos tiek runāts par fizisko ķermeni, astrālo ķermeni un mentālo ķermeni.
Un te tika pateikts, ka cilvēka dvēsele ir mirusi līdz brīdim, iekams nav sastapusi mīlestību. Tikai mīlestība var apgarot cilvēka dvēseli.
Piramīda arī bija kā cilvēka ķermeņa simbols. Galu galā tā bija kaps, bet cilvēka ķermenis taču tika salīdzināts ar dvēseles kapu. Piramīda simbolizēja arī šo abu personu savienību. Kā? - Nu paskatīsimies vēlreiz uz piramīdu. Taču šoreiz it kā no augšas. Un mēs ieraudzīsim kvadrātu, kurš sastāv no četriem trijstūriem. Par ko stāsta šis zīmējums?
Cilvēka dvēsele ir mirusi līdz brīdim, iekams nav sastapusi mīlestību.
Tikai mīlestība var apgarot cilvēka dvēseli.
- Ja cilvēks sastāv no trim daļām, tad viens trijstūris varbūt ir arī viens cilvēks? Un iznāk, ka te tiek attēloti četri cilvēki vienkopus? Taču patiesībā mēs zinām tikai divu cilvēku savienību! Kā tad nu iznāk? Bet, lai atrastu atbildi, ir jāzin vēl kāds sens šīs zemes priekšstats par cilvēku.
- Katrā cilvēkā mīt vīrišķā un sievišķā daļa. Katram neatkarīgi no viņa fiziskā dzimuma ir gan spēja būt racionālam, gan emocionālam, būt patiesam un arī kļūdīties utt., utt. Katrs mēs it kā sastāvam no vīrieša un sievietes vienkopus, tikai vieni vairāk
attīsta vienu daļu, otri - otro daļu. Un tādējādi vieniem ķermeņiem vairāk redzama viņa sievišķā daba, citiem - vīrišķā daba. Taču seno ēģiptiešu mīts stāsta par to, ka katram cilvēkam ir jāattīsta abas viņa daļas - vīrietim ir jāattīsta ne tikai viņa vīrišķība, bet arī viņa sievišķība, kā sievietei ir jāattīsta ne tikai viņas sievišķība, bet arī viņas vīrišķība. Bet patiesa mīlestība vienam pret otru var būt tikai tad, kad viena cilvēka abas daļas vienādi dedzīgi tiecas pie otra cilvēka abām daļām. Kad vīrišķība tiecas pie sievišķības, bet sievišķība - pie vīrišķības. Tikai šo četru daļu pilnīga saskaņa un savienība veido to, ko mēs saucam par ģimeni, bet ko tolaik sauca vienkārši par cilvēku. Cilvēks ir divu cilvēku savienība vienā veselumā. Un tādēļ šodienas ģimenes daudzas ir tik nestabilas, ka mēs
1) atzīstam tikai vienu savu daļu un, iemīlot otru, skatāmies tikai kā vīrietis uz sievieti, neuzklausot, ko saka mūsu otrās puses un vai tām arī ir savstarpējas simpātijas.
2) mūsu kļūda ir, kad mēs meklējam savu otro pusi ārpus sevis un tādējādi sev liekam justies kā pusēm. Cilvēks var kļūt vesels, ja vienādi attīsta pats sevī abas viņam dabīgi dotās daļas - gan savu vīrišķību, gan savu sievišķību. Bet ģimene nav divu pušu, divu puscilvēku, bet gan divu veselu cilvēku savienība.
Savā ziņā te varam saskatīt līdzību ar to, ko lasījām attiecībā par samaņu mācībām - tu nedrīksti padarīt otru cilvēku par atkarīgu no sevis. Puscilvēks būtu atkarīgs no otras puses. Vesels ir cilvēks, kurš ir spējīgs iztikt bez otra, bet dzīvo kopā tamdēļ, ka mīl otru. Bet mīlestību nevajag sajaukt ar interesantumu vai saimniecisku lietderīgumu.
Piramīdas attēla zīmējumā no augšas mēs redzam šo stāstu, un katru no cilvēkiem attēlo divi pretēji vērsti trijstūri - viens, kas tiecas uz debesīm, otrs, kas tiecas uz zemi, viens - no debesīm, otrs - no zemes. Viens cilvēks ir debess un zemes savienība. Viens cilvēks pats ir vesela pasaule - ar savām debesīm un arī ar savu zemes pamatu.
* ģimene nav divu pušu, divu puscilvēku, bet gan divu veselu cilvēku savienība.
3. variants.
Ja runā par piramīdām no kristīgās kultūras skatpunkta, te laikam būtu jāsaka tas pats, kas Bībelē tika rakstīts par Divupes Bābeles torni - pēc šīs celtnes tapšanas tika sajauktas cilvēku valodas, un viņi viens otru vairs nesaprata. Kāpēc tā? Ko tas īsti nozīmē?
Tas nozīmē tieši to, ko redzam, kad salīdzinām šos dažādos piramīdu stāstu variantus - Katram savs, un viens otru vairs nesaprot. arī mēs tagad varētu teikt - vairs nesaprotam, kurš ir pareizāk, kurš ir īstais. Katram savs.
Piramīdas ir nodzīvojušas daudz garāku mūžu par pašiem to cēlājiem, un visa mūža gaitā par tām ir radītas neskaitāmas leģendas un versijas. Tās ir ļoti dažādas un arī pretrunīgas.
Vispopulārākās stāsta par dārgumu meklētājiem, kuri cenšas atrast faraona kapeņu dārgumus un visbiežāk sastopas ar visādām riskantām problēmām - slimībām fiziskām briesmām, lamatām utt. Grāmatās te runā par faraona lāstu, kurš nāk pār katru, kas mēģina iekļūt viņa pēcnāves dzīves vietā;
Iespējams, ka šīs "faraona lāsta" leģendas var saistīt ar senajā Ēģipte pazīstamu tradīciju, kas saistās ar tā saucamajiem heb-sedas svētkiem. Kas tie ir par svētkiem? Dokumenti stāsta, ka vēl pirms tam, kad Ēģipte kļuva par vienotu lielvalsti; šajā zemē bija plaši izplātīta tradīcija, ka tad, kad zemes valdnieks jutās tik vecs vai: slims, ka nespēja vairs labi pārvaldīt sev padotos cilvēkus un vadīt valsts saimniecību, viņš sarīkoja šos heb-sedas svētkus, kuros greznā ceremonijā viņu svinīgi nogalināja par labu nākamajam, kurš spēs pārvaldīt valsti labāk. Taču tad, kad Ēģiptes zemi apvienoja vienā lielvalstī un tās valdnieka- faraona vara tika jau pielīdzināta dievu varai, radās zināmas problēmas - tradīcijas bija jāievēro, par to nešaubījās neviens, bet kā tu pacelsi roku pret cilvēku, kurš savā varenībā līdzinās dieviem? Tādēļ šajā tradīcijā tika ieviestas izmaiņas par labu faraonam un, proti, - svētki tika sasaukti vēl joprojām, taču šo svētku gaitā tika nogalināts vairs ne pats faraons, bet gan viņa slimības vai vecuma nespēks. To izdarīja tādējādi, ka uz svētkiem izgatavoja viņa skulpturālu dubultnieku, kurš uzņēma sevī visas faraona likstas un nebūšanas, un šis dubultnieks tika arī nogalināts un apbedīts kā pienākas. Kas notika tālāk? Nu visupirms, - pats faraons it kā esot atveseļojies un atguvis visus savus zaudētos spēkus un varējis vēl ilgi turpināt valsts pārvaldīšanas darbu. Kā tad tā? Varbūt šodien psihologi un ārsti to sauktu par pašiedvesmu, un neaizmirsīsim, ka to laiku cilvēks vēl bija daudz jūtīgāks par mums. Viņi nešaubīgi ticēja visam, ko dara un kas tiek teikts. Un tādēļ, kad tika teikts, ka tavas slimības nu ir nogalinātas un esi vesels, šis cilvēks tik ļoti tam ticēja, ka arī atveseļojās. Jā, varam to saukt par pašiedvesmu, varam to saukt arī par maģisku brīnumu. Bet brīnumi nav jāatmasko. Pasaule bez tiem gluži vienkārši izrādīsies kā pelēks smilšu tuksnesis. Tagad iedomājieties tos kapeņu zagļus, kuri pēc daudziem gadu simtiem atver šīs kapenes, kurās ir apglabātas faraona slimības un ķibeles. Viņi arī tās iegūst sev par laupījumu. Un saslimst, un varbūt pat arī mirst.
Faraona lāsts iespējams ir tikai leģenda. Leģenda, kuras saturu tik ļoti daudz un dažādi ir izmantojuši literāti savos sacerējumos. Bet par to, kā tika būvētas senās Ēģiptes piramīdas, ir sarakstītas atsevišķas grāmatas, un tādēļ te dažos vārdos pieminēsim tikai pašas populārākās. - l. Pirmais ir stāsts par to, ka lielākās no piramīdām ir būvētas gandrīz 30 gadus. Par to, ka desmit gadus no tiem tika būvēts ceļš, pa kuru uz būvēšanas vietu tika gādāti izcirstie akmens bloki. Par to, ka šos blokus uz speciālām ragavām vilka ārkārtīgi daudz cilvēku un augstākajos stāvos nokļuva pa speciāliem smilšu uzbērumiem.
2. Cits stāsts runā par to, ka kādā no piramīdu blokiem vēl samērā nesen pētnieki bija atraduši cilvēku matu šķipsnu un tamdēļ radās domas, ka' piramīdu bloki ir bijuši atlieti no betona turpat uz vietas, bet laika gaitā no lielā smaguma tie ir sablīvējušies un pārvērtušies par kaut ko līdzīgu akmens blokiem.
3. Vēl kāds stāsts runā par to, ka piramīdu blokus esot griezuši ar ierīci, kas līdzinās šodienas lāzeraparātiem, un tamdēļ tie ir tik precīzi piegriezti, un no tā ir veidojusies glazūras kārtiņa ap šo bloku virsmu, jo nekādi citādi šādu glazūru šodien neviens nemāk iegūt.
4. Ir runāts arī par to, ka piramīdas ir celtas ap dabīgām klintīm un tamdēļ nemaz nav prasījušas tik lielu laiku, jo nācies tikai aplikt šis gatavās klintis ar akmens bloku apšuvumu un izcirst tajās tuneļus un istabas.
5. Ir arī runas par to, ka piramīdas izstaro kādu veselībai derīgu starojumu. Līdzīgu tam, kādu pie mums var novērot ap svētkokiem. Šo starojumu var uztvert visi, bet atklāt ar tām pašām rīkstītēm, ar kurām tiek meklētas āderes. Šo starojumu dodot granīta pamats, uz kura būvētas piramīdas, un tas rodas no tā, ka milzīgais piramīdas svars saspiež atsevišķās granītā esošās vielu daļiņas un tādējādi rada starojumu.
Te varam redzēt atkal to pašu mistificēto sākotni, ko redzējām jau senās Divupes kultūras kontekstā, īsta, skaidri nosakāma un garantējama sākuma nav. Pietiks.
Kura ir pareizākā?
Ir sajukušas valodas, un viens otru vairs nesaprotam?
Varbūt ir vēl kāda? Tad papildiniet. Un visas būs pareizas.
