.

Custom Search

Astroloģijas aizsākumi un zīlniecība senajā Divupē



Senās Divupes kultūras jau izsenis tiek uzskatītas arī par astroloģijas dzimto pusi. Šajā laikposmā par kuru runājam pašlaik, gan vēl nav iespējams teikt, ka pastāvēja astroloģija tādā nozīmē, kā to pazīstam šodien. Nevaram, jo nebija vēl izstrādāts zodiaks un nebija arī horoskopu. Šo pirmo un senāko astroloģijas attīstības fāzi, kura vēsturiski- ir saistāma ar šumēru un akādiešu kultūru laikiem, nereti sauc par astrolatriju vai par ticējumu astroloģiju. Lai iegūtu par to pēc iespējas tuvu priekšstatu būtu gandriz vai pietiekoši palasīt K.Strauberga savāktos latviešu ticējumus, kuri saistās ar debesspīdekļu novērojumiem un šo novērojumu sasaistījumu ar notiekošo uz zemes.
Hronoloģiski pirmais un senākais ticējumu astroloģijas posms, no kura ir saglabājušies visai maz dokumentu, ilgst apmēram līdz 2000.gadam p.m.ē. Šajā laikā tiek izdalītas vairākas atsevišķas debesu dievības- Debess (Anu); Saule (Utu); Mēnesis (Nannars); Venēra (Ininna).
 
Nākamo posmu parasti sauc par Vecbabilonas posmu un tas ilgst līdz aptuveni 1530.g.pm.ē., kad jau parādās pirmie astroloģiskie teksti, kuri fiksēja Mēness aptumsumus u.c. tml. "neikdienišķos" notikumus, tos saistot ar notikumiem uz zemes. Lielu lomu šī laika novērojumos ir spēlējusi Venēra, kuras gaitas debesīs ir pētītas sevišķi intensīvi.
Trešais, t.sauc. Kasītu periods ir laiks, kad jau sastopami mēģinājumi organizēt debesu spīdekļus. No šī laika, piemēram, ir saglabājušās māla plāksnītes, uz kurām 36 zvaigznes ir grupētas pa trim, veidojot 12 trīsvienīgas grupiņas.
Pie šī posma svarīgiem rakstītajiem tekstiem piemin tā saucamo "Kad dievi Anu un Enlils"("Enuma Anu Enlil"), kurā uz 70 māla plāksnītēm ir skaidroti aptuveni 7000 debesu novērojumi.

Tātad te varam pamanīt tiešām lielu līdzību ar ticējumiem, kādi ir sastopami arī latviešu zintniecībā jau visai senos laikos, taču par astroloģiju mūsdienīgā šī vārda nozīmē šis zināšanas pārtaps nedaudz vēlāk.
Taču vēlviens svarīgs astroloģijas tapšanas iemesls ir saistāms ar pirmatnējā veseluma mācību. Te ir jāatceras teiktais pirmajā nodaļā, par cilvēku, kurš neko nespēja uztvert ārpus sevis, bet dzīvoja pēc principa, kas raksturīgs vismazākajiem bērniem- visa pasaule esmu es. Šis pasaules veselums gluži loģiski uzturēja pārliecību, ka es, piemēram, esmu arī nakts zvaigžņotā debess. Un tamdēļ, ja nespēju saprast sevi te uz zemes, tad varu mēģināt sevi saprast pēc tā mana "es", kurš ir debesīs. Kā spogulī. Taču te vēl ir svarīgi pamanīt tādu faktu, ka tikko parādās runas par šo savienību, tas nozīmē, ka ir parādījušās problēmas. Ja nav problēmu, neviens par to nerunā. Mēs pievēršam uzmanību tam, kas sāp. Tādējādi dzimstošā astroloģija vienlaikus parāda arī to, ka cilvēku vidū šis pasaules veselums sāk zust. Ir sākusies dalīšanās un vienotība jau ir problēma ar kuru jānodarbojas atsevišķai zinātnei. Šajā gadījumā šī zinātne ir astroloģija.

Astroloģija ir tikai viena no mācībām senajā Divupē, kura vēl uztur senāko periodu spēju uztvert visu pasauli kopumā. Līdzīgi un paralēli to uzturēja arī Divupes kultūra plaši pazīstamas zīlniecības vai pareģošanas mākslas (zinātnes?). Viegli ir iedomāties, ka senākā cilvēka zināšanas izslēdza vārda "nejaušība" pastāvēšanu. Šo vārdu vēl neviens nepazina. Nekas nenotika nejauši. Līdzīgi kā seno šamaņu priekšstatos- viss notiek savā vietā un savā laikā vai - nekas nenotiek nevietā un nelaikā. Savā veidā tas pierakstīts arī Vecās derības Sālamana grāmatas vārdos "visam savs laiks". Grūtākais bija spēt saprast notiekošo kā "zīmes" nākotnei, jo katram notikumam taču ir savs turpinājums, tādējādi visam notiekošajam bija prognozējams savs turpinājums. Arī sapņiem, arī debesu parādībām utt.

Šodien mēs esam dzirdējuši vai pat pazīstam, piemēram,- kāršu zīlniecību, zīlēšanu kafijas biezumos utt., šajā laikā par kuru ir runa šajā nodaļā vēl faktiski bija vienalga ar ko un uz kā zīlē, jo visa šī pasaule taču ir saistīta. Ir tikai jāsaprot, kas tev tiek teikts.
Tā vai citādi, bet populārākās zīlēšanas formas senās Divupes teritorijā bija, piemēram, zīlēšana pēc dabas parādībām, zīlēšana pēc rakstiem uz dzīvnieku iekšām un sapņu tulkošana. Tās ir metodes, kuras bija pazīstamas ne tikai Divupē. Īpaši jau sapņu tulkošanas. Un to ir viegli saprast pēc iepriekšteiktā - visa pasaule šajā laikā bija savstarpēji vienota un to zināja un to pieņēma visi senākās pasaules cilvēki. Tādējādi varam izvirzīt pieņēmumu, ka lai pieņemtu senās pasaules pareģošanas mākas kā reālu iespēju izzināt notiekošo gan tagad, gan vēlāk, ir svarīgi pieņemt pasauli pēc iespējas veselāku. Ko tas nozīmē? Nu pamanīsim kaut vai tik vienkāršas sakarības, ka šodien šīs pasaules izzināšanas metodes pamatā praktizē cilvēki, kuri blakus rietumnieciskajām kultūras tradīcijām atzīst vēl arī citas - gan seno austrumu, gan mistiskās viduslaiku Rietumeiropas mācības, gan senās Ēģiptes utt. Turklāt nevis vienkārši kaut ko zina par tām ar muzejniecisku blakusstāvētāja attieksmi, bet atzīst kā reāli darbojošās. Šī atzīšana arī ļauj iegūt pēc iespējas pilnīgāku priekšstatu par pasauli, jo taču katra vide, katra vides ainava dod savas iestrādes, savu pieredzi un tikai kopā tās saliekot mēs iegūsim veselumu. Nu gluži kā pēc indiāņu rituālā apļa mācības.
Mūsu šodienas metožu zinātniskumu nosaka tās sociālās grupas, kuras visbiežāk skeptiski vai noliedzoši izturas pret pareģošanas iespējām. Tamdēļ arī mums dominē līdzīga attieksme- tā ir vai nu noliedzoša, vai skeptiska, vai labāka gadījumā-neskaidra. Pēdējā laikā ir redzamas izmaiņas, kuras liecina, ka notiek atgriešanās pie senajām gudrībām arvienvairāk pieminot, piemēram, tādus faktus ka lielākā izcilo zinātnieku daļa savus atklājumus ir veikusi nevis loģiski pēctecīga darba rezultātā, bet drīzāk atklāsmes veidā un gandrīz visi lielākie zinātnieki ir bijuši saistīti ar kādām mācībām vai reliģijām, kuras nelabprāt par zinātniskām atzīst tie, kuri vēl pagaidām saglabā tiesības noteikt, kas ir zinātnisks un kas tāds nav.
Tātad tik vienkārši,- ir tikai jāatzīst un jāsajūt visas dabiskās pasaules pilnība un savstarpējā sasaistītība, lai iedarbotos metodes, kuras pasaules izzināšanas darbā izmantoja vissenākie cilvēki. Tik vienkārši.